Skaistumkopšana

Veselīgs miegs.

Veselīgs miegs.

Miegs – fizioloģisks mpavājinātas apziņas stāvoklis, kas regulāri un ritmiski atkārtojas.  

Miegs ir pamatvajadzība, tikpat svarīga garīgajai un fiziskajai veselībai kā uzturs un fiziskie vingrojumi. Tas ļauj organismam atpūsties un atgūt spēkus, lai varētu darboties efektīvi un enerģiski darba stundās.

Vidēji miegā pavadām vienu trešdaļu dzīves, lai arī miega ilgums mainās gadu gaitā un vecumā kļūst īsāks. Gadu vecs bērns guļ 14 stundas no 24, bet vairākumam pieaugušo nepieciešamas 7 vai 8 stundas miega. Dažiem cilvēkiem pietiek ar 4 stundām miega, citiem vajadzīgas 11 – 12 stundas, lai būtu vislabākajā formā.

Viena bezmiega nakts nekaitē, lai arī nākamajā dienā varat justies slikti. Taču ilgstoša neizgulēšanās var ietekmēt darbu, garastāvokli un fizisko labsajūtu, jo bez miega organisms nevar sevi savest kārtībā. Tikai trīs naktis bez miega var izraisīt apjukumu, nopietnas psihiskas problēmas un pat halucinācijas.

Miega laikā smadzenes saglabā aktivitāti, analizē pagājušās dienas notikumus, uzkrāj un apstrādā informāciju. Miegs var būt arī garīgās dziedināšanās laiks, jo ar sapņu problēmu var risināt jebkuru emocionālu problēmu.

Miegs skaistumam.

Tagad tirgū pieejams vairāk skaistumkopšanas produktu nekā jebkad, taču viens no vienkāršākajiem un lētākajiem līdzekļiem, kas palīdzēs jums justies labāk iekšēji un ārēji ir miegs. Guļot, šūnas mūsu ķermenī pašatjaunojas un atspirgst, tiek izstrādāts augšanas jeb jaunības hormons. Labākais līdzeklis kā noturēt iespējami augstu jaunības hormona koncentrāciju, ir pietiekami izgulēties. Kad tas ir augstā koncentrācijā, jūs izskataties jaunāki un iegūstat labāku ādu. Tāpat kā dzert pietiekami daudz ūdens ir būtiski jūsu ādai, arī miegam var būt fundamentāla ietekme uz ādu un izskatu vispār.

Pētījumi liek secināt, ka nakts miega cikla sākotnējā daļā (parasti starp 22.30 un 3.00) mūsu augšanas hormoni darbojas visintensīvāk. Šis dziļā miega posms – jeb trešā un ceturtā fāze – arī rada intensīvaku proteīnu pieaugumu un palēnina to sabrukšanu. Tā kā proteīni ir mūsu uzbūves ķieģeļi, kas nepieciešami šūnu augšanai un reģenerācijai, dziļais miegs tiešām var būt arī miegs skaistumam. No tā izriet, ka došanās pie miega līdz 23.00, kamēr fizioloģiskā autjaunošanās ir augšupejošā līknē, un laba izgulēšanās var būt viens no iedarbīgākajiem veselības un skaistuma noslēpumiem.

Miegs un mūsu āda.
m1

Būdams ne tikai principiāls veselīgs dzīveseveida komponents vien, sešas līdz astoņas stundas ilgs miegs naktī uzlabo jūsu ādas struktūru un mirdzumu. Naktī āda atspirgst no ikdienas stresa traumējošās ietekmes. Tas nozīmē, ka tiek kompensēts jebk
urš trieciens, kas līdzdarbojas ādas priekšlaicīgā novecošanā. Visas miega fāzes arī gādā par bēdīgi slaveno agras novecošanas steidzinātāju – brīvo radikāļu izkliedēšanu.

Ja pietiekami neizguļaties, cieš jūsu āda. Āda zem acīm ir gandrīz par 50 procentiem plānāka nekā pārējā sejas āda, un negulētas naktis bieži tajā atstāj tievas krunciņas, tumšus lokus vai pietūkuma maisiņus. Tumšos lokus rada nepietiekama asins cirkulācija iekšējā jūga vēnā. Šī cirkulācija ir daudz labāka guļus, tāpēc, ja guļat par maz, asinis pieplūst neproporcionāli, iezīmējot tumšus lokus jūsu sejā.

Miega formula.

Miega norma ir ļoti individuāla, tāpēc katram cilvēkam tā ir jāatrod priekš sevis pašam. Vislabāk to izdarīt atvaļinājuma laikā, kad jūs nenogurstat un nelietojat zāles: jāiet gulēt vienā un tajā pašā laikā un jāaizmirst par modinātāju. Vidējais miega ilgums šajā periodā arī būs jūsu individuālā miega norma. Tikai būtiski ilgstošu novirzi no tās var uzskatīt par bezmiegu.

Miegs un vidukļa apkārtmērs.m3

2007. gadā žurnālā „Sleep Medicine Reviews” publicētais pētījums parādīja, ka eksistē saistība starp laiku, kuru pavadām miegā, un noslieci uz
lieko svaru un diabēta risku, un, jo mazāk mēs guļam, jo vairāk pieaug šis risks. Miega bads pazemina leptīna[1] līmeni un paaugstina grelīnu[2]. Jāpiebilst vēl, ka miega nepietiekamība ietekmē mūsu ēdiena izvēli, saasinot vēlmi pēc produktiem ar augstu cukura un ogļhidrātu sastāvu, kuru patēriņa rezultāts var būt svara pieaugums un paaugstināts insulīna rezistences un cukura diabēta risks. Pateicoties tam, ir spēkā pieļāvumi, ka neizgulēšanās var ļoti apgrūtināt atbrīvošanos no liekā svara, jo tā liek paša ķermenim darboties pret cilvēku.

Bez hormonu līmeņa izmaiņām, ko nes līdzi miega bads un kas paaugstina svara pieauguma risku, loģika saka arī sekojošo:

  • jo ilgākas stundas esat nomodā, jo vairak laika jūsu rīcībā ledusskapja satura pārlūkošanai;
  • jo mazāk laika pavadāt miegā, jo gurdāks esat, tātad – mazāk noskaņots pilnvērtīga ēdiena gatavošanai un  regulārai fiziskai aktivitātei;
  • jo vairak noguris jūtaties, jo lielāka iespēja ļauties ēšanai „uz nervu pamata”.

Tāpēc, iekams uzveļat visu vainu par neveiksmi svara zaudēšanā izvēlētajai diētai, novērtējiet savus miega ieradumus un izvirziet labu miegu par savu mērķi.

[1]hormons, kas bremzē apetīti.

[2] hormons, kas liek just izsalkumu.

 

Autors: Olga Konoņenko

Izmantotā literatūra:

H. Kārkliņa, A. Senkāns, „Veselības enciklopēdija”

A. Tartaka „Lielā zelta grāmata. Veselība bez zālēm”

Ю.В. Татура,„Сон: Тонкости, хитрости и секреты.”

Attēli:

google.lv

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s