Izglītība

Augstās modes īsā vēsture

1017lHaute couture – franču vārds, franču noteikumi. Tomēr pārsteidzošā kārtā augstās modes koncepta radītājs bija neviens cits kā brits Čārlzs Frederiks Vorts (Charles Frederick Worth). Viņš bija tas, kurš pārvērta sieviešu-vadīto šūšanas amatu par šodienas vīriešu-dominēto industriju.

19.gs. vidū modē dominēja individuāli drēbnieki – vienmēr sievietes. Šīs dāmas radīja tādus tērpus, kādus viņu turīgās klientes vēlējās. Vorts pats strādāja audumu veikalā, neskatoties uz pretestību (jo vīrietis drēbnieks toreiz bija tikpat ierasta lieta, kā sieviete celtniece mūsdienās), pārliecināja savus darba devējus, ka viņš var šūt apģērbus.

Vorta jaunā un pievilcīgā sieva Marija valkāja viņa darbus sabiedrībā, lai to pārliecinātu par Vorta spējām. Marija parādīja dažas no sava vīra skicēm Austrijas princesei un Parīzes vēstnieka sievai Madāmai Meterničai (Metternich), kas iemīlējās viņa tērpos un pasūtīja pie viņa balles kleitu. Šo tērpu viņa uzvilka ballē, kur to pamanīja imperatore Eižēnija. Imperatori apbūra Vorta kleita un pārējais bija vēsture. Drīz pēc tam Vorts atvēra savu modes namu un pasauli iepazīstināja ar “modes dizainera” konceptu. Viņš bija arī pirmais, kas savu vārdu uzlika uz birkas tērpa iekšpusē. Pavisam drīz sieviešu loma modes pasaulē tika reducēta uz pārsvarā “petite mains” (mazajām rociņām) un vīrieši bija ceļā uz modes radīšanas monopolizēšanu.

Lūk, nozīmīgi notikumi augstās modes vēsturē:

1858.g. – Čārlzs Vorts pirmo reizi lieto vārdu “modes dizaineris” nevis “drēbnieks” un atver savu augstās Worth_paris_housemodes namu Parīzē.

1868.g. – Tiek izveidota “Le Chambre Syndicale de la Haute Couture”, augstās modes industrijas sargsuns, viņi nolemj, ka augstās modes tērps ir tāds, kas ir

  • Specifiski pielāgots katram valkātājam (custom-made)
  • Rokām darināts; tērpu veidojuši sava amata eksperti (izšūšana, brošēšana u.c.)
  • No augstākās kvalitātes audumiem un materiāliem
  • Ar ekskluzīvu dizainu

1945.g. – “Le Chambre Syndicale de la Haute Couture” izveido striktus noteikumus, lai noteiktu, vai modes nams drīkst saukties par augstās modes namu. Tajā laikā aptuveni 100 modes nami kvalificējās. Pāris no noteikumiem bija:

  • Tērpiem jābūt veidotiem un specifiski pielāgotiem klientiem, ar vienu vai vairākām piemērīšanām
  • Ateljē jānodarbina vismaz 20 cilvēku kolektīvs
  • Katru sezonu, modes namam jāprezentē vismaz 35 tērpu kolekcija (iekļaujot gan vakara, gan dienas tērpus)

Šie noteikumi lielā mērā ir spēkā arī mūsdienās.

1970.g. – modes namu skaits, kas kvalificējās vārdam “augstā mode”, nokrītas līdz 19, dizaineri vaino gan striktākus noteikumus, gan lētākas masu produkcijas ienākšanu tirgū.

2014.g. – Parīzē rudens-ziemas kolekciju izrāda 12 augstās modes nami, no kuriem vien 2 ir franču (Chanel un Dior). Un mūsdienās galvenie augstās modes tērpu pircēji nav vairs Parīzes sabiedrības krējums, bet gan turīgi klienti no Krievijas, Ķīnas un Tuvajiem Austrumiem.

http://eluxemagazine.com/magazine/the-history-of-haute-couture/

 Rakstu sagatavoja: Kosmetoloģijas Koledža

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s