Svētki

Zāļu dienas vakarā
Pinu košu vainadziņu.
Tur ieviju rudzu vārpas
Ar zilo rudzupuķi.
Pastarpēm magonīti,
Pļavas balto pīpenīti.
Košs sanāca vainadziņš
Ko likt man galviņā.
Nu varēju ciemos iet
Jautri, jautri palīgot

Kā tika un vēl aizvien tiek uzskatīts, vasaras saulgriežu laikā visiem kokiem un zālēm piemīt neizmērojams un apbrīnojams, dziedniecisks spēks, tāpēc tās, kas plūktas saulgriežu, turklāt, pareizajā laikā, ir spējīgas novērst gan veselības, gan citas nebūšanas un veicināt dažādu veidu labklājību. Senči uzskatīja, ka zālīšu spējas un iedarbība ir atkarīgas arī no tā, kurā laikā tās tikušas plūktas – Līgo dienā vai vakarā, Jāņu rītā vai vakarā u.tml.

Līgo svētku laiks ir vispiemērotākais laiks pirts slotu siešanai un zālīšu vākšanai, no kurām gatavot tējas un uzlējumus, jo tad šīm lietām piemīt dziedniecisks spēks, kas vairo gan veselību, gan skaistumu, gan labklājību.

Par jāņuzālēm tiek uzskatīta lielākā daļa lakstaugu, tomēr par nozīmīgākajām no tām tiek uzskatītas madaras, āboliņš, debestiņas, nārbulis, dievredzīte, buldurjānis, vībotne, paparde.

Ar šīm zālēm un tādiem kokiem kā bērza meijas un ozola zari tiek rotātas mājokļa telpas, pagalms, kā arī pati svinību vieta. Tā kā šīm zālēm un kokiem ir ne tikai dekoratīva nozīme, bet arī simboliski lietderīga un dziednieciska jēga, tad tās izvieto arī saimniecības telpās un pie it visām ieejām un izejām, tai skaitā pie vārtiem un akām. Izrādot labvēlību, ar jāņuzālēm rotā arī cilvēkus un to mājas, un sētas. Katrai zālītei un kokam piemīt sava maģiskā nozīmē, tāpēc, pirms tās izmantot kādam konkrētam nolūkam, jāuzzina par to nozīmi.

No jāņuzālēm tiek veidotas arī virtenes un saules vārti – vieni rietumos un vieni austrumos, simboliski atzīmējot saules diennakts rituma robežas.

Visas jāņuzāles tiek pītas arī meitu un sievu vainagos, bet no ozola zariem tiek pīti Jāņu vainagi.

Priecīgus Jums svētkus!

 

Advertisements

Categories: Svētki

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s